Pirmā lieta, kas jaunās māmiņas no naivām un smaidīgām būtnēm pārvērš nervozos adatu kamolos ir daudzveidīgā literatūra no sērijas "māte un bērns"...
Neizskaidrojamu iemeslu dēļ sievietei bieži rodas problēmas atšķirt to, kas ir vajadzīgs no tā, ko vispār nav vērts lasīt...
Piemēram raksts no kādas psihologa sarakstītas grāmatas (nosaukumus necitēšu, lai nevienu neaizvainotu) vēsta, ka esot jādzīvo tā, it kā nākamajā dienā tev vai kādam tavam tuviniekam var uznākt turbo meningīts vai vēža atklāšana pēdējā stadijā, vai arī vecmāmiņa var izrādīties maniaks, un vēl dažas muļķības ko pat pārcitēt nav dūšas... Un tad nu viņš iesaka, ka esot jāņem vīra kredītkarti un jādodas uz striptīza bāru, jāizmanto katru iespēju, lai padejotu uz letes, ar stopiem aizbrauktu uz ārzemēm, un darīt visu iespējamo, lai nebūtu jānožēlo, ka kaut ko neesi paspējis!
Ei, bet kur tad paliek bērns?
Nu, vai ziniet...
Esmu dzirdējusi daudz muļķīgu pamācību, bet šī ir unikāla!
Līdz kam tādam patiešām ir jāspēj aizdomāties!
Jā, atzīstu, ka arī es esmu domājusi, kā būtu, ja mani piem notriektu mašīna...
Taču vienīgais, ko es nožēlotu, ja nebūtu paspējusi kādam no cilvēkiem, ko mīlu, to pateikt.
Es noteikti nenožēlotu, ka neesmu nozagusi vīra kredītkarti, lai aizietu uz svešu vīriešu dibeniem paskatīties :D
Vēl kādā grāmatā ir gudra pamācība, ka nevajadzētu saukt ātro palīdzību, ja bērnam ir bail no dakteriem, jo tad sanāk, ka tie ielaužas viņa privātajā teritorijā...
Tā pati grāmata māca, ka ja vecākiem ir stress, mierinājumu vajagot rast rūpēs par bērnu... Muļķības!
Jau sen ir pierādīts, ka ja mātei vai tēvam ir slikts garastāvoklis, tie ir satraukti utml, tad bērnam nemaz klāt nevajag iet, jo viņš ātrāk kā jebkurš šo noskaņojumu pārņem!
Tad nu iedomājieties situāciju - bērns raud, māte par to satraukusies, jo nav izgulējusies, un nu viņa raudošo mazuli ņem uz rokām, lai nomierinātos? Ziniet, kas sekos? Mazais sajutīs satraukumu un sāks vēl vairāk raudāt, māte savukārt par to satrauksies vēl vairāk... Apburtais loks... Labāk lai bērns mazliet paraud, un māte uzliek kādu mierīgu dziesmu, tādējādi nomierinoties, un tad arī mazuli var ņemt uz rokām!
Kāda "gudra" grāmata vēsta par seksa aizliegumu pēc dzemdībām. Pēc nogurdinošas dienas un pirms vēl nogurdinošākas nakts jaunā māmiņa sajūtot riebumu jau no vienas domas par seksu un tādēļ vislabāk laulāto draugu tam morāli sagatavot jau laikus, vai ideālā variantā - iedot daļu rūpju viņam, jo tad viņš pat necentīsies vakarā uzmākties, jo arī viņam būs slikti jau no domas par mīlēšanos...
Hmm... es saprotu, ka ne katru vakaru ir spēks, bet šī teorija ir tik nenormāli absurda, ka nav jēgas pat komentēt, jo viss tāpat ir skaidrs :D
Pamācība, kā nomierināt raudošu zīdaini - raudāt skaļāk par viņu :D
Bērniem patīkot apskatīt raudošus pieaugušos un viņu vaimanās mazuļi varot klausiities ar smaidu stundām ilgi :D
Ja mazulim gribat iemācīt ēst jaunu pārtikas produktu, bet viņš no tā atsakās, labākais paņēmiens ir ēst viņam redzot to pašai, un viņam nedot pat tad, kad sāk prasīt. Tad rodas lielāka kāre, un bērns sāks ēst šo produktu :D
Hmm... sāku domāt, vai grāmatas nosaukumā bija minēta bērna audzināšana vai spīdzināšana :D
Šis gan man patika - Neļaujiet parkā citu bērnu mātēm iedzīt jūs kompleksos, kad sākas lielīšanās par mazuļu sasniegumiem! Protams, katrai mātei gribas padižoties, bet lielākoties tas ir absurds :)
lūk, daži piemēri :
"Mans dēls šodien kārtīgi paēda biezpienu, ko citas mammas nevar pierunāt mazos pat pagaršot!" (protams, ja ar varu iespiež viņam mutē 3 karotes pēc kārtas!)
"Bet mūsu zobiņi izlīda bez problēmām!" (psiholoģisks fenomens - cilvēka atmiņa mēdz izdzēst nepatīkamo, tā kā laikam viņai gājis pavisam traki!)
"Mans mazais jau kopš dzimšanas guļ tikai pats savā gultiņā!" (jā, un pati ceļas 4 x naktī pie viņa un ap 5 no rīta ņem sev blakus, lai var pagulēt...)
"Man patīk barot ar krūti, tāpēc daru to vēl joprojām, kaut viņam ir jau divi gadi!"(vienkārši pacietības trūkums, lai bērnu no tā atradinātu, un ļoti liela pieķeršanās slapjiem t-krekliem, mastītam, cietam uzturam, zobu nospiedumiem uz krutīm, un attaisnojumam ka bez bērna nevar vairāk kaa divas stundas...)
"Es Lolitu ņemu uz rokām vien tad, kad tas ir absolūti nepieciešams!" (5-6 stundas pa dienu, un vēl 4 pa nakti.)
"Vakar mēs pastaigājāmies visu dienu, līdz pat 8 vakarā!" (pazuda atslēgas, un nācās gaidīt, kad vīrs atgriezīsies no darba!)
"Mans vīrs daudz laika pavada ar mazo!"(pareizi, vakar bija hokejs! sēdēja atkal padusē iespiedis, lai no tv neaizdzītu!)
"Es paspēju visu, man bērns pieskatīts, māja sakopta, un pati skaista..." (ja man 3x nedēļā nāktu apkopēja, un 5x -auklīte, man arī būtu laiks manikīram...)
Ir vērts reizēm aizdomāties, kas slēpjas aiz šīm lielībam :D
Reiz žurnālā lasīju par mantrām... Izrādās, ka cilvēki uzskata, ka ja bērna klātbūtnē atkārto "tu audz liels un klausi mammu...", tad tas piepildās... Man gan liekas, ka tā ir iespēja papildināt bērna vārdu krājumu, bet diez vai viņš pēkšņi izaugs par 10 cm garāks un klausīs uz vārda :D Turklāt, vai to maz vajag?
Labs padoms no kādas grāmatas - bezbērnu cilvēku klātbūtnē nevajadzētu identificēt sevi un mazuli kā daudzskaitļa vienskaitli (vienā personā - mēs) jo ja jūs piemēram stāstat par pirmā zobiņa izlīšanu, viņi patiesi iedomājas, kā jūs siekalojaties un bakstat bezzobaino muti, meklējot to pirmo zobu! :D
Unikāls citāts - Nekad neļaujiet bērnam nokārtot pat mazās vajadzības publiskā vietā jo reliģiski cilvēki jūs var noturēt par sektas piederīgo! :D
Kaut kas tāds jāmāk izgudrot :D Manuprāt bībelē nav minēts, ka bērnus vajag spīdzināt liekot paciesties stundiņu līdz mājām ;)
Tagad jaunā māmiņa ir izlasījusi veselu kaudzi ar gudrām grāmatām, un ir ļoti gudra, vismaz līdz gada vecumam par bērna audzināšanu viņa zina pilnīgi visu!
Hmm... bet kādēļ tad viņas sejā nav smaids un par katru sīkumu viņa raud?
Novēlu ņemt vērā tikai tos padomus, kuri pašai liekas pieņemami, un necensties pārkāpt saviem principiem...
Jo tikai māmiņa un tētis zin un jūt, kas viņu bērniņam ir vislabākais, un tikai dzīvojot saskaņā ar sevi ir iespējams būt laimīgiem un izaudzināt laimīgu mazuli :)
2 komentāri:
Sis manii izraisiija smaidu... Jauki :)
tieši smaids ir tas, ko vēlējops panākt, kad rakstīju :)
Ierakstīt komentāru