soma

šalle

cepure

Slepkavība ar iepriekšēju nodomu, par kuru nesoda ar likumu...

Pirmais mēnesis.

Mamma, esmu tikai divus centimetru augumā, bet man jau ir visi orgāni. Es mīlu tavu balsi. Katru reizi, kad es to dzirdu, es māju ar rociņām un kājiņām. Žēl, ka tu to vēl neredzi. Tavas sirds puksti ir mana mīļākā šūpuļdziesma.


Otrais mēnesis.

Mammu, šodien es iemācījos sūkāt savu lielo pirkstiņu. Ja tu mani redzētu, tu jau varētu nosaukt mani par mazuli. Es gribu tevi redzēt, taču es vēl neesmu tik liela, lai varētu iztikt bez tavas mājiņas. Te ir tik silti un omulīgi. Man te patīk.

Trešais mēnesis.

Mammīt, uzmini kas es esmu? Esmu meitene! Ceru, ka tas tevi iepriecina. Es gribu, lai tu vienmēr būtu laimīga. Man nepatīk, kad tu raudi, un esi tik skumja. Tad es arī skumstu un raudu kopā ar tevi, lai gan tu mani nedzirdi.

Ceturtais mēnesis.

Mamma, man sāka augt mati. Tie ir ļoti īsi un plāni, taču tie vēl izaugs. Es daudz kustos. Es jau protu grozīt galvu, kustināt ar pirkstiņiem un stiept savas rociņas un kājiņas, gandrīz tāpat, kā tu! Man vareni sanāk.

Piektais mēnesis.

Tu atkal gāji pie ārsta. Mammu, viņš tev melo, kad saka, ka es neesmu bērns. Es esmu bērns, tavs bērns. Es domāju un jūtu. Mamma, kas ir aborts?

Sestais mēnesis.

Es atkal dzirdu tā ārsta balsi. Viņš man nepatīk, viņš liekas auksts un bezsirdīgs. Kaut kas ielaužas manā mājiņā! Ārsts to nosauca par adatu. Māmiņ, kas tas ir? Kā dzeļ! Pasaki, lai viņš to pārtrauc! Man sāp! Es nevaru noslēpties no tā! Mamma! Palīdzi man!!!

Septītais mēnesis.

Mammu, man viss kārtībā. Esmu debesīs. Dievs pastāstīja man par abortu. Kāpēc tu nogalināji mani, mamma? Es tev nepatiku?


***
(augšējais teksts pārpublicēts)
Katrs aborts ir vēl viena apstādināta sirds. Vēl viens acu pāris, kas nekad neredzēs. Vēl divas rokas, kas nekad nevarēs pieskarties. Vēl divas kājas, kas nekad nevarēs skraidīt. Vēl viena mute, kas nekad neko nepateiks.

Protams, vienmēr var atrast attaisnojumu izdarītajam. Taču vienmēr var atrast arī atrisinājumu situācijai. Nedrīkst meklēt vieglāko ceļu! Kopš bērniņa ieņemšanas brīža sieviete kļust atbildīga par vēl vienu dzīvību. Un jau kopš pirmās dienas tā ir dzīva būtne, ar savām tiesībām. Tu NEDRĪKSTI izlemt - dzīvot, vai mirt! Bērns tev nepieder!


Bērns tev ir uzticēts, lai tieši tu par to rūpētos!


Aborts ir noziegums, par kuru soda Dievs, nevis likums.

Labākie pavāri - vīrieši?

Vai tiešām? Dzirdēti šie vārdi ir daudz un dikti. Bet vai patiešām ir? Pamēģināsim salikt visus punktus uz "i" ;)

Kas to saka visbiežāk? Vīrieši, kam patīk gatavot, un vairums sieviešu. Labi, par vīriešiem tā kā viss būtu skaidrs. Ja patīk gatavot, tad lielākoties arī izdodas. Bet par sievietēm jau ir cits stāsts...

Situācija : sieviete atnāk no darba, nogurusi, bet viņas vīrietim brīvdiena. Apskāviens, buča, jautājums no vīrieša puses :"kas būs vakariņās?". Un sievietes atbilde :"runā, ka labākie pavāri esot vīrieši..." :)

Šķiet pazīstami? ;) Jā, pareizi sapratāt manu domu. Bieži sievietes izrunā šos maģiskos vārdus brīžos, kad pašai nav vēlēšanās stāvēt pie plīts. Ir taču daudz patīkamāk sēdēt virtuvē pie tējas krūzes un vērot, kā darbojas vīrietis. Tādā brīdī pat ir vienalga, vai seksīgais pavārs gatavo pildītu šniceli ar grieķu salātiem, vai karstmaizes, jo neko citu neprot. Iespēja atpūsties un vērot viņu, pati par sevi piešķir jebkuram ēdienam īpašu garšu.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka tad, ja sieviete izsaka šo frāzi, viņa tikai vēlas izvairīties no gatavošanas. Ja viņa slavē vīrieša gatavoto ēdienu, tad patiesībā sievietei tas arī garšo. Pretējā gadījumā viņa aizbildinātos ar diētu, sliktu dūšu, vai jebko citu ;)

Kopumā aiz šī vārdu salikuma slēpjas pilna izjūtu gamma. Visas sievietes maņas gūst baudu.

Garša...

Pati par sevi. Un pat gatavojot vienu un to pašu ēdienu, katru reizi tas izdosies savādāks, jo vīrietis ir tā būtne, kas izgudroja garšvielas. Viņš nebaidās eksperimentēt. Un, ja ielaidīsim vīrieti virtuvē, kurā atrodas nekad nedzirdēti produkti, viņš gatavos vakariņas, kamēr neizmēģinās visas variācijas. Kulinārās izvirtības nedēlas garumā garantētas ;)

Oža...

Vīrieša smaržas, kas sajaucas ar ēdiena smaržu... Mmm...

Redze...

Vīrietis darbojas ar nazi... Sagatavošanas procesa laikā viņa muskuļi izceļas... Pēc tam pie plīts viņam kļūst karsti, tiek novilkts krekls... Kopā ar smaržu šis skats ir dubultā baudāms! 

Nu kā gan šeit var rasties vēlme gatavot pašai?

Un bonusā - tauste...

Iespēja viņu noglāstīt, noskūpstīt, vai vienkārši no aizmugures apskaut. Viņa augums ir sakarsis pie plīts... Un vīrietis vēl parūpējas par sievietes dzirdi, uzsvilpujot kādu melodiju, vai vienkārši mācot savus kulinārijas noslēpumus...

Secinājums viens - vīrieši patiešām IR pasaulē labākie pavāri. Un neviena sieviete, to sakot, nemelo.

Vīriešiem šo iespēju vajadzētu izmantot... Starp citu, vakariņu gatavošana var kļūt par lielisku priekšspēli ;)

apsveikumi

97 eksemplāri maniem mīļajiem klientiņiem :)