sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs

Par laimi... ievads...

Cilvēkam ir tāda slikta īpašība – domāt sliktas domas, žēlot sevi, domāt, kā būtu, ja būtu... Un pēc tam cilvēks brīnās, kur rodas depresija, kāpēc neko negribas un, galu galā, ar viņu nekas labs nenotiek... Bet, ja cilvēks pats nerada savu iekšējo, un arī apkārtējo pasauli uz labu domu, darbu un smaida pamatiem, tad kas to darīs viņa vietā?
Neviens!
Katram ir sava pasaule, un labprātīgi jau dalās tikai ar slikto. Labo par velti dod tikai tas, kam tā ir daudz.
Tādēļ sāc būvēt ar smaidu par sauli, plāniem par brīvdienām un domām par jaukiem brīžiem un cilvēkiem...
Es kādam mīļam cilvēkam emocionāli smagā brīdī uzdāvināju abstraktu miskasti, kam virsū rakstīts „negācijas”... Tā noder, lai atbrīvotos no visa sliktā pirms labās pasaules būvēšanas. Un jāliek to izdarīt katram, ko grasies savā pasaulē ielaist...

Kas tad patiesībā ir laimīgs cilvēks? Kas palīdz tavai pasaulei kļūt skaistai, un kas – to kavē? Es neesmu ne psihologs, ne filozofs... Esmu parasts cilvēks, kas vēlas dzīvot savā laimīgajā pasaulē... Un, ja manas domas var palīdzēt vēl kādam, tad es kļūšu vēl mazliet laimīgāka :)

Šī rakstu sērija tapa pateicoties būtnei, kas meklēja morālu atbalstu pie manis... Tobrīd man izdevās palīdzēt... Bet, kad manis nebūs blakus, vienmēr būs iespēja palasīt un padomāt... :)



(šis ir ievads... pagaidaam ir tapis viens apakšraksts, un vēl viens top... ja būs interese, turpināšu publicēt...)

Nav komentāru: